Posted by: Auto Galvu Remonts | 01/11/2010

Dzinēja jaudas aprēķināšanas formula: N e= A* E * Vh * K * n

Četrtaktu dzinēja efektīvā jauda ir aprēķināma pēc formulas:

Ne = P e V h  n
900
kur:

Pe — Vidējais efektīvais gāžu spiediens cilindrā;

V h — darba tilpums;

n — dzinēja kloķvārpstas pagriezieni.

Lietojot vienkāršus pārveidojumus šī pati formula ir pārveidojama par sekojošo, kas ir krietni vien ērtāka mūsu analīzei:

N e= A* E * Vh * K * n ,

kur:

A — vispārējais koeficients, kas apraksta mehāniskā un siltuma lietderības koeficientus, degvielas parametrus, utt.;

E — saspiešanas pakāpi;

K — koeficients, kas apraksta cilindru piepildījumu ar degmaisījumu;

n — dzinēja kloķvārpstas pagriezieni.

Palielinot ikvienu no augstākminētiem parametriem mēs vienlaikus kāpināsim dzinēja jaudu, savukārt realizēt A koeficienta palielināšanu, kā arī palielināt dzinēja kloķvārpstas apgriezienu skaiti, ir pietiekami problemātiski. Vairumā gadījumu dzinēja forsēšanā pielieto E, Vh un K koeficientu palielināšanu. Kā efektīvāko ir jāminVh (dzinēja darba tilpuma) palielināšanu. Šis paņēmiens samērā bieži tiek lietots auto industrijā radot “pārejas” modeļus, jo – sērijveida ražošanas apstākļos tas ir paveicams ar salīdzinoši minimālām izmaksām. Mēs varam mēģināt palielināt darba tilpumu izvirpojot cilindrus lielāka diametra vizuļu uzstādīšanai, vai arī palielinot virzuļa gājienu. Tomēr pats efektīvākais paņēmiens ne vienmēr nozīmē pašu labāko. Tas, kas viegli ir realizējams industriālās ražošanas apstākļos, nav vienkārši izdarāms garāžas līmenī. Dzinēja darba tilpuma palielināšanas darbi prasa gan pienācīgi pieredzējušu personālu, gan iekārtas, gan arī nepieciešamās rezerves daļas.

Kompresijas pakāpes palielināšana ir viens no pamat veidiem, kas ir pielietojams dzinēja jaudas kāpināšanai. Šī rādītāja pakāpenisks pieaugums ir noticis visas iekšdedzes dzinēja vēstures laikā un līdz pat šai dienai kompresijas pakāpe tiek jaukta ar kompresiju. Protams, ka arī šeit ir zināms limits, ko nosaka lietojamās degvielas oktānskaitlis. Pie tam – būtisks jaudas pieaugums ir novērojams palielinot kompresijas pakāpi līdz E~ 11. Pēc šīs robežas jaudas kāpums ir nebūtisks, savukārt detaļu un mezglu resurss dramatiski sarūk, dzinēja mūžs būtiski samazinās. Pacelt kompresijas pakāpi tipveida dzinējam ir salīdzinoši vienkārši. Parasti tiek frēzēta dzinēja galvas plakne, kas ir vērsta pret dzinēja bloku. Ar to tiek samazināts sadegšanas kameru tilpums, kas arī nodrošina kompresijas/saspiešanas pakāpes palielināšanu. Šis darbs ir ļoti atbildīgs, jo dzinēja galva ir pietiekami sarežģīts mezgls, tajā notiek visi darba cikla procesi. Samazinot galvas augstumu pirmkārt ir jānodrošina apstrādes tīrību un paralēlumu ne sliktāku, ka rūpnieciskā izpildījumā un otrkārt – galvas frēzēšana ir bīstama ar iespēju neprognozēti atvērt kādu no dzesēšanas kanāliem galvā. Frēzēšanas dziļums tiek aprēķināts katram dzinējam subjektīvi, iespējams, ka motoriem ar tilpumu 1.2-1.6l var atļauties nofrēzēt līdz 2.5-3.0mm. Šāda tilpuma dzinējiem galvas augstuma samazināšana par 0.5mm nodrošina saspiešanas pakāpes palielināšanos par 0.3-0.4 vienībām.

Daži fakti:

• Dzinēja forsēšana parasti nozīmē jaudas palielināšanu. Tas var tikt panākts gan palielinot litrāžas jaudu – kW ko iegūstam no viena darba tilpuma litra un saglabājot konstruktoru radīto darba tilpumu, gan arī vienkārši palielinot darba tilpumu. Dzinēja forsēšana saglabājot tā pirmatnējo darba tilpumu ir atzīstama par progresīvāku, jo nav saistīta ar degvielas patēriņa palielināšanos pie salīdzinošiem režīmiem, savukārt – pieprasa augstāka oktānskaitļa degvielu.

• Saspiešanas pakāpe norāda, par cik reizēm degmaisījuma tilpums tiek samazināts saspiešanas rezultātā pārvietojot virzuli par pilnu gājienu no apakšas līdz augšai. Saspiešanas pakāpe skaitļos ir aprēķināma kā cilindra pilnā tilpuma attiecība pret sadegšanas kameras tilpumu. Saspiešanas pakāpe ir konstants lielums konkrētam dzinēja modelim un nemainās ekspluatācijas gaitā. Savukārt – kompresija – ir gāžu spiediens cilindrā saspiešanas takts beigās, ko mēra spiediena mērvienībās (atmosfērās) un kuras skaitliskais lielums parasti ir lielāks par kompresijas pakāpi nenolietotam dzinējam. Virzuļu grupai dilstot kompresija samazinās un izdegot virzulim, salūstot/izdegot vārstam, var samazināties līdz nebūtiski maziem lielumiem, savukārt kompresijas pakāpe aizvien paliek nemainīga, jo tā ir konstruktīvs lielums, ko nosaka konstrukcija, nevis konkrēto detaļu stāvoklis. Kompresijas izmērīšanas metodikas ir aprakstītas tik daudz un bieži, ka nav pieminēšanas vērtas, tikai gribas piebilst, ka kompresijas atšķirība viena dzinēja ietvaros lielāka par 1kg/cm2 nav normāla un prasa iejaukšanos.

• Normālos darbības režīmos liesmu fronte aizdedzinātā degmaisījumā pārvietojas no sveces elektrodiem uz cilindra malām ar ātrumu 50-70 m/sek. Process turpinās līdz viss degmaisījums ir sadedzis. Degšanas frontei izplešoties spiediens un temperatūra cilindrā aug un – sasniedzot kritiskus lielumus var sākties degmaisījuma paš-uzliesmojums vēl pirms liesmu frontes pienākšanas (no spiediena un temperatūras). Tas izraisa sava veida ķēdes reakciju – vienai liesmu frontei pretim nāk vēl viena, spiediens un temperatūra pieaug lēcienveidīgi, kas rada aizvien jaunus pašaizdegšanās avotus. Gala rezultātā rodas detonācijas vilnis, kura kustības ātrums no jau ir vienāds ar 900-1300m/sek. Detonācija, kā zināms no fizikas, ir degmaisījuma degšana ar sprādziena ātrumu. Šīs triecienvilnis rada ārkārtīgu slodzi uz sadegšanas kameras detaļām, virzuļu grupu un klaņu-kloķvārpstas mehānismu. Palielinot dzinēja saspiešanas pakāpi detonācijas rašanās varbūtība būtiski pieaug, kas arī nosaka nepieciešamību pēc degvielas ar augstāku oktānskaitli, jo vairums automobilistu zina, ka – jo lielāks degvielas oktānskaitlis, jo augstāka antidetonācijas noturība degvielai. Secinājums vienkāršs: forsējot dzinēju paaugstinot saspiešanas pakāpi būs jāpāriet uz dārgāku degvielu.

• Daudzi autobraucēji detonāciju sauc par “pirkstu klaudzēšanu”. Tā ir kļūda. Šīs skaņas rodas triecienvilnim iedarbojoties uz cilindra sienām un virzuļiem. Ilgstoši ekspluatējot dzinēju detonācijas režīmā izplūdes gāzes var iegūt zaļganu nokrāsu – tās ir dzinēja detaļu alumīnija oksidējušās daļiņas, dārga un sarežģīta remonta vēstneši…

Publikācija no interneta un gudrām grāmatām.


Responses

  1. un kuras skaitliskais lielums parasti ir lielāks par kompresijas pakāpi nenolietotam dzinējam.

    Nepareizi!

  2. Ja kāds grib palielināt vilkmes spēku savai mašīnai, varu ieteikt uzstādīt Jetter uz sava auto. Novērš droseļvārsta atvēršanas ”bremzēšanu” . Droseļvārsts atveras ātrāk un mašīna sākuma apgriezienos paliek spraigāka. Ja kādu interesē var palasīt google par jetter. Esmu arī atradis Latvijas dīlera tel.nr. 29668448. Uzstādīt viņu var 5 min laikā.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: