Posted by: Auto Galvu Remonts | 24/02/2011

Kā smērēsi – tā brauksi. Motoreļļas

Ikviens autobraucējs cenšas regulāri veikt savas mašīnas tehnisko apkopi, kurā noteikti ietilpst arī eļļas un filtra maiņa, lai tā uzticami kalpotu un visnepiemērotākajā brīdī nepieviltu. Taču ne jau visi spēj orientēties plašajā smērvielu piedāvājumā, jo autopreču veikali ir pārpilni ar dažādu vairāk vai mazāk slavenu firmu eļļas kanniņām. Turklāt arī viena ražotāja dažādas eļļas krietni atšķiras gan pēc savām īpašībām, gan cenas.

Svarīgs priekšnoteikums ilgstošai un stabilai automobiļa svarīgākā agregāta – dzinēja – darbībai ir kvalitatīva eļļošana.

Vienkāršākais variants ir visas šīs lietas uzticēt pārbaudītam meistaram, lai pašam nav jāiedziļinās dažādos tehniskos smalkumos. Tad ir tikai jāievēro mehāniķa norādījumi un laikus jāierodas uz kārtējo tehnisko apkopi.

Tomēr vecāks braucamrīks allaž prasa vairāk uzmanības, tāpēc arī īpašniekam nākas apgūt dažādas gudrības.

Meklējot eļļas, konkrētās firmas nosaukumam nav būtiskas nozīmes. Visas vadošās kompānijas piedāvā kvalitatīvus produktus, kuri atbilst katras markas standarta prasībām.

Klasifikācija

Pieņemot, ka veikalos nopērkamās eļļas lielākoties ir paredzētas vissezonas lietošanai, vienkāršākais iedalījums varētu būt trīs klasēs – minerālās bāzes eļļas, pussintētiskās un sintētiskās eļļas. Vislētākās un savulaik izplatītākās minerālās eļļas parasti lieto vecu spēkratu dzinējiem, jo tiem konstruktīvi nav nepieciešamas kvalitatīvākas. Turklāt krietni padzīvojis motoriņš mēdz eļļu patērēt visai ievērojamos daudzumos, tāpēc ne pārāk turīgam autoīpašniekam dārgāka smērviela gluži vienkārši nav pa kabatai…

Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst pussintētiskās eļļas. Cenas ziņā tās ir nedaudz dārgākas par minerālajām, taču to īpašības ir krietni labākas. Pussintētiskās var lietot gan jauniem, gan ne tik jauniem automobiļiem, un zināmā mērā tas ir zelta vidusceļš. Kvalitatīvākās un dārgākās pilnīgi sintētiskās eļļas toties atbilst visaugstākajiem standartiem un spēj nodrošināt jaunāko un jaudīgāko automobiļu dzinēju prasībām atbilstošu eļļošanu pat vissmagākajos apstākļos.

Parasti visas firmas bāzes eļļai pievieno dažādas piedevas ar pretnodiluma, pretoksidācijas, mazgājošām un citām īpašībām. Tādēļ, ja atbilstošos režīmos lieto kvalitatīvas eļļas, nav nekādas vajadzības pēc papildu piedevām un motora skalošanas. Daudzi smērvielu ražotāji uzsver, ka eļļu īpašību uzlabošanā strādā simtiem zinātnieku, tāpēc kāda sveša piedeva var tikai izjaukt produkta ķīmisko īpašību līdzsvaru.

Pretēji plaši izplatītajam uzskatam praktiski visas kvalitatīvu ražotāju motoreļļas savā starpā ir jaucamas. Vienīgi jāņem vērā, ka, pielejot zemākas klases eļļu, augstvērtīgākās pamateļļas īpašības, protams, pazeminās. Arī jau pieminētais komponentu līdzsvars var ciest, tādēļ, ja nepieciešams motoreļļu papildināt, labāk to darīt ar tādu pašu smērvielu, kāda jau ir karterī. Mānīgs ir uzskats, ka eļļas viskozitātes rādītājs, piemēram, 10W40, norāda šīs eļļas piederību kādai no klasēm. Šāda viskozitāte var būt gan minerālajai, gan sintētiskajai eļļai.

Maiņas intervāli

Lielākā daļa autoražotāju motora eļļu iesaka mainīt ik pēc 10 tūkstošiem kilometru. Taču, pārvietojoties galvenokārt pa pilsētu, to vajadzētu darīt biežāk. Tāpat arī pie ļoti maziem nobraukumiem motoreļļu vajadzētu nomainīt reizi gadā.

Vairākiem jaunāko modeļu automobiļiem ražotāji jau pieļauj krietni lielākus eļļas maiņas intervālus. Tādā gadījumā gan jālieto tikai norādītās markas smērviela. Daži mūsdienu braucamrīki, uzskaitot nostrādātās motorstundas, paši ziņo vadītājam par eļļas stāvokli dzinējā. Tomēr šāda auto īpašniekam nevajadzētu akli paļauties tikai uz mašīnas gudrību, jo ir bijuši gadījumi, ka smalkā tehnika īsto brīdi palaiž garām un dzinējs nepietiekamas eļļošanas dēļ tiek sabendēts. Ar laiku pēc lielāka noskrējiena autoražotāja noteikto palielināto eļļas maiņas intervālu gan ieteicams samazināt līdz tiem pašiem ierastajiem desmittūkstoš kilometriem.

Apzīmējumi

Vissezonas eļļas apzīmē ar saliktu indeksu: viens skaitlis uzrāda vasaras, otrs – ziemas viskozitātes klasi. Piemēram, apzīmējuma SAE 10W40 pirmie trīs burti ir saīsinājums no Society of Automotive Engineers, pirmais skaitlis ir eļļas plūstamība zemās temperatūrās (jo tas mazāks, jo plūstamība labāka), tādēļ tam seko burts W (Winter); otrs skaitlis ir eļļas plūstamība augstās temperatūrās (jo tas lielāks, jo plūstamība labāka).

Vēl uz eļļas kanniņas etiķetes ir dažādu burtu un ciparu kombinācijas, kas atklāj šīs smērvielas atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām. Pie mums pieejamām eļļām ir divu veidu specifikācijas – eiropiešu ACEA (Association des Constructeurs Europeens de l”Automobile) un amerikāņu API (American Petroleum Institute). Starp citu, Eiropas automobiļu ražotāju prasības eļļām ir augstākas.

ACEA klasifikācijā motoreļļas iedala trīs grupās: apvienotā A/B klase (A nozīmē benzīndzinējus, B – vieglas noslodzes dīzeļdzinējus), C – eļļas jaunākās paaudzes benzīna un dīzeļmotoriem (kuros izmanto katalītiskos neitralizatorus un kvēpu filtrus), un E – smagas noslodzes dīzeļdzinējiem.

Šiem burtiem pievienotais cipars norāda specifikācijas grupas kārtas numuru (jo tas lielāks, jo efektīvāka eļļa), bet aiz svītriņas norādīts gada skaitlis, kad eļļas kvalitātes prasības apstiprinātas. Pēdējās izmaiņas ACEA klasifikācijā veiktas 2008. gadā.

API klasifikācijā ir divas pamatklases: S (service) – benzīndzinējiem un C (commercial) – dīzeļdzinējiem. Pamatklases apzīmējumam pievienots vēl viens burts – jo tas alfabētā tālāks, jo eļļa efektīvāka un modernāka. Jaunākajām benzīna motoru eļļām tagad ir apzīmējums SM, bet dīzeļdzinēju eļļām kopš 2004. gada ir CI-4 plus.

Divtaktu benzīna dzinējiem (mopēdi, motocikli, pļāvēji, motorzāģi, laivu motori u.c.) paredzētajām eļļām ir īpaša klasifikācija, jo tās paredzētas jaukšanai ar benzīnu un tātad arī kopā sadeg. Tās parasti ir zemākas klases eļļas, kuras satur mazāk piedevu, lai neveidotos uzdegums un pelni. Pieļaujama arī pašu zemāko klašu četrtaktu motoriem paredzēto minerāleļļu izmantošana. Tāpat kā automobiļiem, arī šai tehnikai vislabāk izmantot konkrētā motora ražotāja ieteiktās markas eļļu.

Divtaktu dzinējiem paredzētās eļļas klasificē pēc trim sistēmām: jau minētās API, ISO un NMMA (Amerikas laivu motoru ražotāju asociācija).

API-TA eļļas paredzētas mopēdiem, zāles pļāvējiem, miniģeneratoriem, API-TC eļļas – motocikliem un motorzāģiem.

Pēc ISO metodikas trīs klasēs iedala divtaktu dzinējus ar gaisa dzesēšanu: GB, GC, GD.

Laivu piekarināmiem divtaktu motoriem ir trīs klases: NMMA-TC-W; NMMA-TC-W2 un NMMA-TC-W3. Laivu piekarināmiem četrtaktu motoriem paredzēta viena klase NMMA-FC-W.

Guntars Pulss

 

Reklāma

Reklāma


Responses

  1. Sveiki,
    kādu eļļu vislabāk būtu izmantot dzinējā, kurš strādā ar lielām slodzēm pie lieliem apgriezieniem, piemēram autošosejā un driftā, pie tam, ņemot vērā, ka šie ir vasaras sportaveidi.
    Paldies.

    • Labu!😉


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: