Posted by: Auto Galvu Remonts | 07/03/2012

Eļļošanas sistēmas diagnostika, eļļas un filtra maiņa.

Eļļošanas sistēmas uzdevums ir samazināt berzi un izdilumu starp kustīgajām motora daļām, kā arī aizvadīt siltumu, degšanas produktus un citas cietās daļiņas no darba virsmām. Veicot eļļošanas sistēmas diagnostiku, nepieciešams:
•    pārliecināties par eļļas spiedienu pēc spēkratos iemontētajām mērierīcēm
•    vizuāli pārbaudīt eļļas krāsu un piemaisījumu daudzumu, piemēram, ar eļļas piliena metodi;
•    audiāli (ar izklausīšanos) veikt motora darbības novērtējumu;
•    pārbaudīt eļļas noplūdes traipus automobiļa stāvēšanas vietā;
•    piefiksēt  eļļas  papildināšanas  biežumu  un  daudzumu,   kā  arī  eļļas
nomaiņas periodiskuma ievērošanu;
•    motoram darbojoties, vizuāli pārbaudīt izplūdes gāzes, vai nav novērojami zili dūmi.

Galvenie eļļošanas bojājumi ir saistīti ar lielu motoreļļas patēriņu un biežu eļļas papildināšanas nepieciešamību, pārlieku zemu vai augstu eļļas spiedienu sistēmā, bojātu spiediena devēju vai spiediena indikatoru. Biežāk sastopamās eļļošanas sistēmas problēmas redzamas 40. att.
Eļļas noplūde ir viens no tiem bojājumiem, kuru viegli noteikt ar vizuālo apskati. Tomēr bojājuma lokalizēšana dažkārt ir diezgan apgrūtinoša, jo eļļas traips var būt diezgan plašs. Tāpēc ieteicama motora nomazgāšana un atkārtota vizuālā apskate, veicot motora iesildīšanu līdz darba temperatūrai.
Eļļošanas sistēmai var būt divi noplūdes veidi: ārējās noplūdes caur blīvēm blīvslēgiem un citiem savienojumiem, kā arī iekšējās noplūdes uz degkameru. Šajā gadījumā eļļa sadeg, veidojot specifisku izplūdes gāzu krāsu un smaržu.

Lai atklātu eļļas noplūdes vietas:
•    paceļ spēkratus vai arī novieto tos uz apskates bedres;
•    kontrolē eļļas noplūdes;

40.att. Raksturīgās problēmas eļļošanas sistēmā:

1 – nodiluši sadales vārpstu izciļņi; 2 – sūce gar vārstu vāka blīvi; 3 – izdilušas vārstu vadīklas; 4 – sūce gar eļļas spiediena devēju; 5 – sūce gar korpusu savienojumiem; 6 -bijāts filtra blīvējums; 7 – aizsērējis eļļas filtrs; 8 – salauzta vai bojāta sūkņa piedziņa; 9 – izdilis eļļas pumpis; 10 – aizsērējis eļļas uztvērējs; 11- bojāts karteris; 12 – sūce gar kartera blīvi; 13 – izdiluši motora gultņi; 14 – bojāti vai izdiluši virzuļu gredzeni; 15 – sūce gar galvas blīvi; 16 – bojāti vārstu blīvslēgi

Motora eļļai iespējams pievienot speciālu krāsojošo piedevu, kas ultravioleto staru ietekme spīd, tādā veidā ļaujot precizēt eļļas noplūdes vietas. Eļļas noplūdes var būt gar dažādu vārpstu, piemēram, kloķvārpstas galu, sadales vārpstas, eļļas sūkņa, ātrumkārbas primāro un sekundāro vārpstu, galveno pārvadu vārpstu un citiem blīvslēgiem. Lielākajā daļā gadījumu bojāts ir blīvslēgs, tomēr iespējami arī gadījumi, kad izdilusi ir blīvslēga sēžas vieta.

Šajos gadījumos nepieciešama izdilušas vietas pulēšana. Dažu jaunāko konstrukciju motoriem , piemēram kloķvārpstas priekšējā blīvslēga blīvējošā virsma ir izveidota maināmas bukses veidā, kas izdiluma gadījumā ļauj to tālāk ekspluatēt apliekot otrādi, bet nepieciešamības gadījumā arī nomainīt.

Par iekšējo eļļas noplūdi liecina būtisks eļļas patēriņš un zilganas krāsas izplūdes gāzes. Eļļa degkamerā var nonākt gar izdilušiem eļļas gredzeniem vai arī vārstu blīvslēgiem. Vecākiem motoriem vārstu blīvslēgi var būt zaudējuši elastīgumu un nenodrošināt nepieciešamo blīvējumu.

Viena no pirmajām pārbaudes operācijām ir eļļas līmeņa kontrole ar mērtaustu. Dažiem automobiļiem izveidots speciāls eļļas līmeņa mērītājs un tā rādījumu var redzēt uz mērinstrumentu paneļa, motora iedarbināšanas brīdī. Eļļas līmenim jābūt starp mertausta augšējo un apakšējo atzīmi. Ja līmenis ir par zemu, jāveic eļļas papildināšana. Gadījumā, ja līmenis par augstu, jānoskaidro vai eļļā nav nonākusi degviela.
Lai veiktu eļļas spiediena testu, motoram pievieno eļļas spiediena mērīšanas manometru (sk. 41. att). Manometra pievienošanu var veikt eļļas spiediena devēja urbumā vai arī citā šim nolūkam paredzētā urbumā, kas savienots ar motora centrālo eļļošanas maģistrālo kanālu.

51. att. Motora eļļas spiediena noteikšana:

1 – eļļas filtrs; 2 – manometrs; 3 – kontroliekārtas adapters; 4 – kontroliekārtas cauruļvads

Motoram darbojoties nolasa eļļas spiedienu. Eļļas spiedienam brīvgaita jābūt 140 – 200 kPa robežās, bet darbojoties ar paaugstinātiem apgriezieniem, piemēram, kad kloķvārpstas rotācijas frekvence ir puse no nominālajiem apgriezieniem ne = 0.5-nenom, eļļas spiedienam jābūt no 40 līdz 60 kPa.
Viens no primārajiem eļļošanas spiediena diagnostikas veidiem ir eļļas spiediena lampiņa. Ja eļļas spiediena lampiņa pie motora brīvgaitas apgriezieniem iedegas, kvēlo, un motora darbībā dzirdami neraksturīgi trokšņi, motoru nepieciešams apturēt un veikt kontroli.

Iemesli var būt:
•    zems eļļas līmenis, vai sašķidrinājusies eļļa (eļļā nonākusi, piemēram, degviela);
•    bojāti motora gultņi vai eļļas sūknis;
•    ieķīlājis spiediena redukcijas vārsts;
•    aizsērējis eļļas uztvērēja sietiņš vai arī bojāta iesūkšanas caurule.
Eļļas spiediens var būt arī par augstu. Tas iespējams filtra caursišanas gadījumā. Iespējama arī spiediena redukcijas vārsta iesprūšana aizvērtā stāvoklī vai redukcijas vārsta atsperes pārlieku liela cietība. Spiediens var būt paaugstināts arī ja ir augsta eļļas viskozitāte vai aizsērējis eļļas padeves maģistrālais kanāls. Būtisks eļļošanas sistēmas defekts ir eļļas sūkņa izdilums. Eļļas sūkņa izdiluma konstatēšanai var veikt mērījumus (sk. 42. att.).
Spēkratos pieļaujams izmantot tikai tiem ražotāja paredzētās eļļas, kurām ir atbilstošā viskozitāte un citi kvalitātes rādītāji. Nav pieļaujams izmantot eļļas, kas nav paredzētas izmantošanai motoru eļļošanai, piemēram, transformatoru eļļu, jo šīm eļļām var nebūt eļļošanas īpašību.

Ieteicams ievērot prasības eļļām atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Dažkārt spēkratu ražotāji rekomendē ziemā izmantot eļļas, kas pie zemām temperatūrām mazāk sabiezē un atvieglo motora iedarbināšanu.

42.att. Eļļas rotorsūkņa mērījumi:

a – ārējā zobrata mērīšana; b – iekšējā zobrata mērīšana; c – sūkņa vāka paralelitātes pārbaude; 1 – mērtausts; 2 – eļļas sūkņa vāks; 3 – taisna šķautne (virsma)

Rotorsūknim ar mikrometru nosaka ārējā zobrata un iekšējā zobrata izdilumu. Šo detaļu izmēriem jābūt pieļaujamajās robežās. Ja eļļas sūknis ir samontēts, nosaka tā iekšējā zobrata radiālo spēli (sk.43. att.). Mērījumus jāveic vismaz divās plaknēs ik pēc 90°.
Līdzīgi veicami arī ārējās sazobes zobratu sūkņu mērījumi.

43. att. Eļļas rotorsūkņu spēles mērījumi:

rotorsūkņa zobratu spēles kontrole: 1 – ārējais zobrats; 2 – iekšējais zobrats; b) eļļas rotorsūkņa korpusa un rotora atstarpes kontrole: 3 – sūkņa korpuss

Ja eļļas spiediens ir nominālo vērtību robežas, bet eļļas spiediena indikatora lampiņa kvēlo, nepieciešams veikt spiediena kontroles sistēmas diagnostiku. Pārbauda eļļas spiediena indikatoru, savienojot tā vadu ar masu. Indikatora lampiņai ir jāiedegas. Pirms šāda testa noteikti jāiepazīstas ar spēkratu ražotāja diagnostikas rekomendācijām, vai šāda savienošana ar masu ir pieļaujama.

Dažiem spēkratiem ir eļļas kartera ventilācijas sistēma, kas parasti savienota ar ieplūdes kolektoru. Kartera ventilācijas sistēma regulāri jātīra. To diagnosticē, veicot vizuālo apskati. Sistēmas aizsērēšanas gadījumā palielināta kartera gāzu spiediena ietekmē var notikt blīvslēgu izspiešana vai citi hermētiskuma bojājumi.

Eļļas un filtra maiņa.

Eļļa jāmaina regulāri, ievērojot automobiļa ražotāja norādītos intervālus.To var darīt arī biežāk (ja pārsvarā lieto automašīnu biežiem, īsiem braucieniem vai izteikti putekļainos apstākļos), taču nebūtu ieteicams noteikto kilometrāžas limitu pārsniegt.
Eļļas maiņa automašīnas dzinējā nav sarežģīta operācija, tās veikšanai nepieciešama nepilna stunda, tomēr, lai viss ritētu veiksmīgi, zināmām iemaņām jābūt.

Sagatavošanās. Vispirms vajag ielūkoties automašīnas motortelpā. Pirms darba uzsākšanas jāpārliecinās, vai zināt, kur atrodas eļļas filtrs, kur atvere, pa kuru no kartera iztecināt eļļu, un pārbaudiet, vai jums ir visi nepieciešamie instrumenti. Labi būtu auto lietotāja rokasgrāmatā (vai pie kāda zinātāja) noskaidrot, kā pareizi noņemams eļļas filtrs.

Darbam nepieciešamie palīglīdzekļi:
1)    atslēga kartera noslēgkorķa atskrūvēšanai (dažādu marku un modeļu automašīnām tās mēdz būt atšķirīgas);
2)    atslēga eļļas filtra atskrūvēšanai (vecāku un vienkāršāku modeļu automašīnām, kam motortelpā ir daudz vietas, filtru iespējams noskrūvēt, kā arī uzskrūvēt un pievilkt ar rokām, taču tas prasa zināmu piepūli);
3)    lukturītis;
4)    piltuve;
5)    darba cimdi;
6)    lupatas vai papīra salvetes;
7)    pieclitru vai lielāks, vēlams plakans, trauks (vanniņa) nolejamās eļļas savākšanai.

Materiāli:
•    eļļa — atbilstošā daudzumā, piemērota konkrētajam autu modelim;
•    eļļas filtrs. Informāciju par materiālu atbilstību iespējams automobiļa lietotāja rokasgrāmatā vai eļļas un filtru tirdzniecības vietās.

Uzmanību: iepērkoties firmās, kur var saņemt precīzu un izsmeļošu informāciju un būt droši par piedāvāto produktu!

Darbs. Vieglāk var nomainīt eļļu, ja jūsu rīcībā ir garāžas bedre vai remontestakāde, taču ie¬spējams izlīdzēties arī ar pāri stabilu balstu. Līdzenā vietā ar domkrata palīdzību uzcelt un nostiprināt pacelta stāvoklī auto priekšdaļu. Tas nebūs ļoti ērti, taču pilnīgi pietiekami, lai piekļūtu motoram no apakšas. Novilkt rokas bremzi. Pirms līšanas zem auto jāpārliecinās, ka tas stāv droši un stabili.
•    Lai neapsvilinātu rokas ar karstu eļļu, pēc dzinēja izslēgšanas to vajadzētu uz 15-25 minūtēm atstāt padzesēties.
•    Pienācīgi jāsagatavojas, darbs zem mašīnas nebūs īslaicīgs. Jau iepriekš novietot zem kartera eļļas notecināšanai paredzēto trauku. Ar atbilstošo atslēgu atskrūvēt vaļā noslēgkorķi kartera apakšējā vākā. Pielūkot, lai nepazaudētu korķa blīvslēgu. Kad korķis jau satverams un griežas viegli, skrūvēšanu turpināt ar roku. Tad būs vieglāk sajust, kad beidzas vītne. Tajā brīdi ar strauju kustību vienkārši vajag ņemt korķi nost. Jārēķinās, ka pirmajā mirklī eļļas šļāciens būs diezgan spēcīgs. Lai līdz elkoņiem nesasmērētu rokas, turklāt vēl saglabātu drošāku satvērienu, vajadzētu lietot gumijas cimdus.
• Pārliecināties, lai eļļas strūkliņa trāpa vanniņā, un atstāt to notekam. Tagad var pievērsties eļļas filtram. Vispirms pārbaudīt, vai iepriekš nav noņemams filtra aizsargvāciņš (ja tāds ir). Pēc tam pamēģināt pretēji pulksteņa rādītāja virzienam pagriezt filtru. Vispirms pacensties to izkustināt ar rokām. Ja nepadodas, tad ņemt talkā speciālo atslēgu. Sākumā, pagriezt to par
2-3 cm pa apmali, tikai atslābināt skrūvējamu.
•    Kad eļļa no kartera jau iztecējusi, eļļas tvertni var pārvietot zem filtra un aizskrūvēt noslēgkorķi kartera vākā. Pēc tam turpināt noņemt filtru. Skrūvēt uzmanīgi, lai, noņemot to, neizšļakstītu motortelpā eļļas paliekas. Noskrūvēto veco filtru nolikt traukā eļļas iztecināšanai. Filtrs vairs nekur nav izmantojams.
•    Ar papīra salveti vai lupatu rūpīgi noslaucīt eļļas notecējumus no dzinēja un citām apkārtējām mašīnas detaļām. Pārbaudīt, vai, noņemot filtru, nav pie kartera pielipusi vecā gumijas blīve.

•    Pirms jaunā filtra uzskrūvēšanas iemērkt pirkstu notecinātajā eļļā (jums taču rokās ir cimdi) un ar to plānā kārtā noziest gumijas blīvslēgu, kas iestiprināts filtra pamatnē. Skrūvēt filtru uzmanīgi, lai nesabojātu vītni uz pievienojuma flanča.
•    Jauno eļļu ieliet caur piltuvi, lai nenolaistītu dzinēju. Uzmanību! Dzinēju nedrīkst darbināt, pirms nav ielieta eļļa!
•    Pēc tam vēlreiz pārbaudīt un notīrīt eļļas traipus un notecējumus. Izvākt no auto motortelpas visus instrumentus un lupatas. Tagad var iedarbināt dzinēju. Negāzēt, ļaut tam nedaudz pastrādāt brīvgaitā. Pavērot, vai eļļas spiediena rādītājs atgriežas pozīcijā norma, ja tāda nav – vai nodziest signāllampiņa. Pārbaudīt, vai gar filtru un kartera apakšējā vāka korķi nesūcas eļļa. Ja viss šķiet kārtībā, var nobraukt auto no estakādes (nocelt no klučiem).
•    Sakārtot apkopes vietu. Notīrīt smērvielu paliekas instrumentiem. Izstrādāto eļļu (var, to ieliet nomainītas eļļas kanniņā) vēlāk vajadzētu nogādāt līdz kādam zināmam naftas produktu atkritumu savākšanas punktam, piemēram, vecās eļļas savākšanas mucai autoservisā.
•    Kad viss nokopts, ar taustu pārbaudīt eļļas līmeni karterī. Ja tas ir kārtībā, tad var taisīt ciet motora pārsegu un atkal doties ceļā.

 

 

Publikācija no interneta.

D.Berjoza, J.Tupiņš


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: