Posted by: Auto Galvu Remonts | 17/07/2012

Dzesēšanas sistēmas diagnostika.

Dzesēšanas sistēmas uzdevums ir aizvadīt siltumu no motora darba virsmām. Motoram darbojoties, darba takts laikā temperatūra cilindrā var sasniegt pat 2500° C. Tā ir temperatūra, kas tuva dažu motorā izmantoto metālu kušanas temperatūrai, tāpēc šo siltumu nepieciešams aizvadīt no motora degkameras un to aptverošajām detaļām. Dažādu motora mezglu temperatūra var būt atšķirīga (sk. 44. att.). Motora darba temperatūra parasti ir robežās no 80 līdz 100 °C.
Motora darba temperatūrai jābūt ražotāja paredzētajās robežās. Ja darba temperatūra nav pieļaujamajās robežās, nenotiek pietiekoši efektīga degvielas izsmidzināšana, palielinās berzes detaļu izdilums, eļļas un degvielas patēriņš, pasliktinās izplūdes gāzu toksiskuma rādītāji.

44. att. Motora temperatūra

Izšķir divus galvenos dzesēšanas sistēmas veidus – šķidruma dzesēs sistēmas un gaisa dzesēs sistēmas. Modernajos spēkratos aizvien plašāk izmanto šķidruma dzesēšanas sistēmas. Šķidruma dzesēšanas sistēmas var būt atvērtās un slēgtās. Mūsdienu spēkratos biežāk izmanto slēgtās dzesēšanas sistēmas.

Pirms dzesēšanas sistēmas diagnostikas nepieciešams noskaidrot spēkratu īpašnieka sūdzības par šīs sistēmas darbību. Automobiļu servisa rokasgrāmata vai diagnostikas tehnoloģiskā karte var būtiski atvieglot diagnostiku. Veicot diagnostiku ar sistēmtesteri, var noteikt dažas dzesēšanas sistēmas izraisītos blakusdefektus.

Viens no pirmajiem diagnostikas soļiem, līdzīgi kā citu sistēmu diagnostikā ir vizuālā pārbaude. Vizuālajā pārbaudē var noskaidrot: dzesēšanas šķidruma noplūdes vietas, dzesēšanas ventilatora siksnas pārtrūkšanu vai nepietiekošu spriegojumu, zemu dzesēšanas šķidruma līmeni, pārlieku lielu sūkņa troksni, radiatora aizsērēšanos, dzesēšanas šķidruma iekļūšanu eļļā (parasti  šādos  gadījumos  eļļa  ir baltā  krāsā),  motora  sadedzes  produktu
nokļūšanu dzesēšanas šķidruma (novērojot burbulīšus dzesēšanas izplešanas traukā). Biežāk sastopamie dzesēšanas sistēmas defekti, kurus iespējams noteikt vizuālajā pārbaudē, parādīti 45. attēlā.

45. att. Dzesēšanas sistēmas galvenie defekti:

1 – ventilatora siksnas slīdēšana; 2 – sūce atplūdes kanālā; 3 – bojāta radiatora augšējā šļūtene; 4 – bojāts termostats; 5 – pārtrūkusi vai vaļīga siksna; 6 – aizsērējis vai pilošs radiators; 7 – sacietējušas vai pilošas caurules; 8 – sūce eļļas dzesēšanas modulī; 9 -izdilis vai pilošs ūdens sūknis; 10 – plaisa motora karterī; 11 – sacietējušas vai pilošas apkures radiatora šļūtenes; 12 – pilošs vai aizsērējis krāsniņas radiators

Galvenās dzesēšanas sistēmas problēmas ir saistītas ar dzesēšanas šķidruma noplūdi, pārlieku augstu vai pārlieku zemu motora darba temperatūru. Dzesēšanas šķidruma noplūdes var iedalīt iekšējās un ārējās noplūdēs. Ārējo noplūžu gadījumā tās iespējams noteikt vizuālās kontroles laikā. Gadījumā, ja noplūdes ir ļoti minimālas, vērojamas antifrīza noplūdes pēdas gaišu kristāliņu veidā. Iekšējās noplūdes nav tik vienkārši nosakāmas, jo tās saistītas ar dzesēs šķidruma nonākšanu eļļā vai motora degkamerā. 46. attēlā parādīti galvenie bojājumi, kas saistīti ar virzuļgrupu.

46.att. Dzesēšanas sistēmas bojājumi, kas saistīti ar motora virzuļgrupu:

a) sūce caur galvas blīvi; b) katlakmens veidošanās uz dzesējamām virsmām; c) cilindru čaulas un bloka savienojuma bojājums, 1 – bojājuma vieta

Gadījumā, ja bojāta ir galvas blīve, iespējama dzesēšanas šķidruma nonākšana motora degkamerā un pēc tam caur izplūdes traktu tvaiku veidā izvadīta apkārtējā vidē (sk. 46. att. a). Šajos gadījumos no izpūtēja vērojami gaiši tvaikveidīgi dūmi. Blīves dehermetizācijas dēļ iespējama arī sadedzes produktu nonākšana dzesēšanas šķidrumā, kas vērojama kā burbuļošana caur izplešanās trauku vai arī strauja desēšanas šķidruma līmeņa palielināšanās izplešanās traukā.
Ja kā dzesēs šķidrums tiek izmantots parastais krāna ūdens, iespējama katlakmens veidošanās uz cilindra virsmas, kas samazina dzesēšanas efektivitāti (sk. 46. att. b). Dažkārt iespējams cilindra čaulas plīsums vai arī slapjo čaulu gadījumā – čaulas apakšējā blīvējuma hermētiskuma zudums (sk. 46. att. c). Šajos gadījumos dzesēšanas šķidrums nonāk kartera eļļā.

Sistēmas hermētiskuma pārbaudei tiek veikta testēšana, mākslīgi radot nelielu spiedienu sistēmā. Uz dzesēšanas sistēmas izplešanās trauka vai radiatora augšējās atveres tiek uzstādīts speciāls rokas sūknis ar manometru (sk. 47. att.).

47. att. Dzesēšanas sistēmas spiediena tests:

1 – testera uzmava; 2 – radiators; 3 – manometrs; 4 – rokas sūknis

Ar rokas sūkni dzesēšanas sistēmā tiek radīts spiediens, kas nav lielāks par 96 kPa. Pie šāda spiediena sasniegšanas nekādas dzesēšanas šķidruma noplūdes nedrīkst būt novērotas. Sūces gadījumā defekts jānovērš.
Izplūdes gāzu nonākšanu dzesēšanas sistēmā var noteikt divos dažādos veidos.

Pirmajā gadījumā izmanto speciālu testeri, kuru nostiprina uz radiatora vai izplešanās trauka iepildīšanas atveres (sk.48. att.). Testerī ir iepildīts speciāls ar atgāzēm reaģējošs šķidrums. Ja atgāzēs plūst caur šo testa šķidrumu, tas izmaina krāsu.

Otrā metode balstās uz gāzu sastāva noteikšanu pie radiatora vai izplešanās trauka atveres ar atgāzu analizatoru. Atgāzu analizatora zondi tur pie dzesēšanas sistēmas uzpildīšanas atveres un vēro atgāzu analizatora rādījumu. Ja atgāzu analizators uz radiatora gāzēm nereaģē, atgāzu noplūdes caur dzesēšanas šķidrumu nav.

Motora pārkāršanas iemesli var būt:
•    zems dzesēšanas šķidruma līmenis;
•    rūsas vai katlakmens uzkrāšanās uz cilindru dzesējamajām virsmām;
•    neatbilstoši ieregulēts aizdedzes moments;
•    pārtrūkusi dzesēšanas ventilatora siksna, bojāts hidro vai termosajūgs;
•    dzesēšanas sūkņa defekts (kavitācijas ietekmē nodilušas lāpstiņas);

dzesēšanas elektroventilatora ieslēgšanas slēdža vai vadu savienojumu defekts.

48. att. Izplūdes gāzu noplūdes caur dzesēšanas šķidrumu kontrole ar speciālu ierīci:

1 – gaisa paraugs; 2 – testa šķidrums; 3 – gumijas rezervuārs; 4 – noplūdes testeris; 5 -radiatora atvere; 6 – radiators

Motora lēnas iesilšanas iemesli var būt:
•    iesprūdis termostats (atvērtā stāvoklī);
•    neieslēdzas automātiski regulējamais ventilators;
•    motora konstrukcijas nepiemērotība ekspluatācijai zemas temperatūras klimatiskajos apstākļos.

Dzesēšanas sistēmas ūdens sūknim var būt trokšņaina darbība, kam par iemeslu piedziņas vārpstas sēžas, gultņa izdilums vai arī blīvējošās daļās izdilums. Blīvējošās daļas izdiluma gadījumā vērojama noplūde caur dzesēs sūkņa speciālo drenāžas urbumu.

Termostata pārbaudi veic motoram darbojoties. Auksta motora gadījumā dzesēšanas šķidruma cirkulācijai cauri radiatoram nav jābūt. Šo cirkulāciju nosaka pataustot ar roku vai mērot temperatūru ar distances termometru. Kad motors ir tuvu darba temperatūrai, piemēram, pie 86° C, jānotiek termostata atvēršanai un jāsākas dzesēšanas šķidruma cirkulācijai caur radiatoru. Ar distances digitālo termometru mērot termostata korpusa temperatūru var pietiekoši precīzi noteikt termostata atvēršanās momentu. Ja termostats atveras pārlieku agri vai vēlu, tas ir jānomaina.

Radiatoram vai izplešanās traukam ir izveidots vāciņš ar divu virzienu vārstiņiem. Ja spiediens sistēmā par augstu, šķidrums izplešas un gaiss var nonākt atmosfērā. Šķidrumam atdziestot notiek pretējs process. Vizuāli jāpārbauda vāciņa blīves tehniskais stāvoklis. Radiatora vāciņu pārbauda ar speciālu rokas sūknīti. Pie tehniskajos normatīvos norādītā spiediena (83-110 kPa) vāciņa vārstiņiem ir jāatveras. Ja vārstiņi neatveras, vāciņš jānomaina.

Dzesēšanas sistēmai būtiska ir precīza ventilatora darbība. Piedziņas siksna nedrīkst būt nepiespriegota, vaļīga. Ventilatora elektrisko ieslēgšanās slēdzi var pārbaudīt ar testeri. Ja dzesēšanas sistēmas šķidrums ir auksts, slēdzim jābūt izslēgtam, bet pie noteiktas temperatūras (piemēram, 85 – 90° C), slēdža kontaktiem ir jāsaslēdzas.
Dzesēšanas šķidrumam jākontrolē arī līmenis, kuram jābūt atbilstošam uz izplešanās trauka redzamajām atzīmēm. Dzesēšanas šķidrumam jākontrolē koncentrācija, piemēram, ar hidrometru vai refraktometru. Ar šīm mērierīcēm kontrolē šķidruma sasalšanas temperatūru, kurai jābūt atbilstoši izmantojamai klimatiskajai zonai (Latvijā vismaz mīnus 30 – 35° C).
Dzesēšanas sistēmu kontrolei uz spēkratu paneļa var būt izvietota kontrolspuldzīte vai temperatūras rādītājs. Ja ir aizdomas par mērierīces neprecīzu darbību, veic tās pārbaudi. Devēja testēšanai var izmantot speciālu iekārtu ar variablu pretestību. Pievienojot devēja vietā šo ierīci pie noteiktām iekārtas elektriskajām pretestībam, rādītājam jāuzrāda tehniskiem normatīviem atbilstošas vērtības.

 

Publikācija no interneta un gudrām grāmatām.

D.Berjoza, J.Tupiņš.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: