Posted by: Auto Galvu Remonts | 06/09/2013

Eksperiments – brauksim ar tīru ūdeni, jeb – HHO testa brauciens Nr. 3

Un tā, pagājis zināms brīdis, kopš eksperimentālā Alfa Romeo traucas pa Rīgas ielām un pāri palikušajiem Latvijas ceļiem ar parasta krāna ūdens palīdzību. Nobraukti pieci tūkstoši kilometru un esam gatavi padalīties ar rezultātiem.

HHO

HHO

Starp citu, uzreiz vēlamies salikt visus punktus uz “i”. Mēs neesam šīs ierīces izgudrotāji un ražotāji, kā var uzzināt šā eksperimenta iepriekšējās sērijās. Mēs neesam šīs ierīces oficiālie pārstāvji un pat ne reklāmas aģentūra, kas rūpējas par konkrētā aparāta virzību tirgū! Mēs gluži vienkārši izmēģinam to, lai ar saviem novērojumiem padalītos ar jums. Secinājumus jāizdara jums un komentārus par apmaksātām reklāmām, lobēšanu un līdzīgām lietām visticamāk dzēsīsim bez žēlastības!

Saskatījies visādus zilus brīnumus, vēl jo vairāk automobiļu nozarē, esmu sasniedzis to vecumu, kad salavečiem un zobu fejām vairs neticu. Salaveči arvien biežāk sāk nest vitamīnus un zivju eļļu, kas vecumdienās esot noderīga kauliem, savukārt zobu feja jau sen nemaksā man par katru zobu, bet to daru es stomotologam. Tāpēc, uzstādot ūdeņraža ģeneratoru, ne mirkli neloloju izlūzijas, ka turpmāk degvilas uzpildes stacijās iegrieīšos vien, lai uzpildītu tīru krāna ūdentiņu.

Piecu tūkstošu kilometru distancē, no kuras garākais ceļa posms bija no Rīgas līdz Viļņai un atpakaļ, esmu trīs reizes papildinājis ūdens krājumus – aptuveni litru karā uzpildes reizē. Kā vēsta instrukcija, vēl pēc 5000 kilometriem man jādodas pie pārstāvjiem veikt sistēmas skalošanu un atjaunot elektrolīta klātbūtni sistēmā.

Starpcitu, tiem, kam līdzīgi mums radās jautājums par braukšanu ziemā. Viss ir gaužām vienkārši. Pie ražotāju pārstāvja var (un vajag) iegādāties speciālu nesalstošu šķidrumu. Ne nu gluži antifrīzu, tosolu vai ziemas logu skalojamo šķidrumu, bet kaut ko tiem līdzīgu. Šķidruma izmaksas nav tādas, lai priekā uzgavilētu – es taču teicu, ka kopā sanāks vēl dārgāk! Nesanāks viss.

Degvielas patēriņš. Kā jau minēju iepriekš, mūsu Alfa Romeo 146, kas aprīkota ar 150 Zs jaudīgu 2.0 TS (Twin Spark) benzīna dzinēju, ar īpašu diētu neaizrāvās. Pilsētas ēstrgriba apruveni 12 – 14 litri. Ārpus tās ap 10. Tad nu šobrīd ar kalkulātora palīdzību izsecinājām, ka pilsētas režīmā iekļaujamies desmit litros uz simts nobrauktiem kilometriem, savukārt ārpus apdzīvotām vietām pietiek arī ar astoņiem litriem, ja vien netiek veikti apdzīšanas manevri ar otro pārnesumu un visādi līdzīgi neloģiski izlēcieni.

Pēdējais sasniegums – 518 kilometri ar vienu pilnu uzpildi, kas mūsu gadījumā ir 45 litri. Atliek vien secināt, ka vidējais patēriņš ir 8,7 litri uz nobrauktiem 100 kilometriem. Turklāt maršruts demokrātiski dažāds. Aptuveni puse pa Rīgas platajām ielām un atlikusī ceļa daļa pa Jūrmalas, Ogres un Pleskavas šosejām. Tātad HHO ražotājs savu solījumu turējis – benzīna dzinējs samazinājis savu ēstgribu līdz pat 20 procentiem. Ja pieņemam, ka Latvijas vidējā degvielas cena ir viens lats un, ka gada laikā nobraucam 20 000 kilometrus (līzingdevēji tagad gardi smejas), varam izskaitļot, ka gada ietaupījums ir ap 400 latiem. Tātad jauns un ļoti labs riepu komplekts bez maksas!

Jauda. Ar jaudas mērījumiem jau nedaudz ļaunāk. Lai tos veiktu, būtu jānokļūst uz speciāla jaudas stenda un par to jāsamaksā barga nauda. Turklāt pie noteikuma, ka Latvijā vispār kādam ir uzticams jaudas stends. Mēs to atļauties nevaram, tāpēc paziņot precīzi klāt nākušo zirgspēku daudzumu nevaram. Pilnīgi noteikti dzinējs ir kļuvis klusāks. Loģiski spriežot, tas panākts ar jaudas palielinājumu. Dzinējs strādā vienmērīgi (tiesa gan arī pirms eksperimenta sūdzību nebija) un ļoti atsaucīgi. Kāds autoelektronikas speciālists izteica vēlmi padarboties ar mūsu Alfa Romeo vadības bloka uzstādījumiem. Viņaprāt pastāv iespēja ekonomijas un jaudas attiecību uzlabot vēl efektīvāk. Visticamāk arī ļausimies kārtējiem eksperimentiem, lai gan HHO sistēmas ražotājs apgalvo, ka nekādas uzstādījumu izmaiņas nav nepieciešamas.

Starpcitu, ja mūs lasa kāds, kam gluži netīšām pieejama mērierīce dzinēja jaudas noteikšanai, tad mēs būtu tikai priecīgi apvienot pūles, lai veiktu precīzus mērījumus arī šajā virzienā. Gaidīsim kādu ziņu!

Daži sīkumi. Pēc eksperimenta apraksta pirmajām divām daļām esam saņēmuši vairākus jautājumus. Painteresējāmies pie ražotāja un citiem kolēģiem, kuru rīcībā ir šāda HHO ierīce, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas atbildes.

Par HHO ierīces cenu – http://www.drive-h2o.lv/ noteikti gūsiet atbildes uz daudziem jautājumiem. Arī par izcenojumiem. Vēl jo vairāk, ka HHO uzstādāmi gan maziem, gan lieliem dzinējiem, gan vieglajiem, gan smagajiem, gan gāzei, benzīnam un dīzelim.

Par tehnisko apskati. CSDD speciālistu komentāra mums vēl nav. Kaut kur nomaldījies interneta vados. savukārt paši uz tehnisko apskati dosimies decembra beigās. Taču kolēģi vēsta, ka ieraugot ūdeņraža ģeneratoru, tehniskās apskates darbinieks palūdzis parakstīt papīru par to, ka sprādziena gadījumā tehniskās apskates laikā visu atbildību nes automobiļa īpašnieks…

Patreiz tas arī viss. Eksperiments turpinās un, līdz ko būsim tikuši pie jaunām atziņām, sarūpējuši jaunu informāciju un veikuši papildeksperimentus – nekavējoties jums ziņosim. Eksperimentējiet arī jūs un dariet mums to zināmu! Tikai viens ieteikums – neaizraujieties ar ēbajā pirktajām lietām. Vismaz neizdariet no tiem secinājumus, jo arī mūsu ēbajā pirktais riteņa gultnis nokalpoja vien divus ar pusi mēnešus…

Publikācija no interneta.

autodroms


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: