Posted by: Auto Galvu Remonts | 10/10/2016

Kā braukt pēc iespējas “zaļi”?

Sāku ar vienkāršāko, bet steigā bieži aizmirsto. Spiedienu riepās. To nepieciešams tomēr reizēm mērīt. Un mērīt ar savu, labu manometru. Pats nogrēkoju. Pāris mēnešu biju riteņiem vien skatu uzmetis. Bet 1,6 atmosfēras 2,2 vietā uz aci noteikt nevar. Vēl viena kāra rīma ir pie mums tik populārā mode visu gadu braukt ar ziemas riepām. Mēs esam pārliecinājušies, ka stāsti par sliktāku vadāmību, garāku bremzēšanas ceļu utt. ir tikai blefs un gandrīz nemaz neskar tos, kas nebrauc ne pārāk ātri, ne dinamiski, un ejam mazākās pretestības ceļu. Pareizāk sakot, slinkāko (nav nekas jāmontē) ceļu, jo rites pretestība gan ziemenēm pavisam noteikti ir lielāka. Vairāk vai mazāk – tas atkarīgs no riepu modeļa, gumijas sastāva, mīkstuma. Bet pretestība lielāka noteikti. Un degvielas patēriņš arī. Pat vienmērīgā braucienā pa šoseju. Pilsētā piedevām iedarbojas lielāks M+S riepu svars, tātad lielāks to inerces moments paātrinājumos un palēninājumos. Vēl kāds litriņš uz simtu…

"grīn kārz"

“grīn kārz”

Stilam ir nozīme

Milzu nozīme. Desmitos degvielas patēriņa procentu mērāma. Pazīstamākie “ekostili” ir divi.

“Klusi un lēni”. Pārvietoties ar iespējami augstāko pārnesumu (atgādinu – par augstāko tiek saukts piektais vai sestais, nevis pirmais)! Nepieļaut tahometra rādījumu lielāku par 2500 apgriezieniem benzīna un 2000 dīzeļa motoriem! Censties iztikt bez intensīvas bremzēšanas! Un tamlīdzīgi.

Ekonomiju tā, protams, var panākt. Taču šāda kustība neizbēgami būs rāma, pielāgota lēnākajiem plūsmas dalībniekiem, jo enerģisku, īsu (tātad drošu) apdzīšanas manevru šis stils nepieļauj. Šādi braucot, tu būsi lēns arī kāpumā. Tu nekad neizmantosi vairāk kā trešdaļu no motora jaudas, par kuru esi maksājis, auto pērkot. Šāda “dudināšana” vēl kaut cik baudāma, ja tavs dzinējs jaudīgs, ar lielu griezes momentu. Tad pat nieka klusi 2000 apgriezieni (150 zirgspēku motoram) jau iedos tev kādus 40 – 60 zirgus, kas arī pusotras tonnas smagam mūsdienu auto ir pietiekami, lai no plūsmas “uz leju” ārā nekristu. Var tā braukt. Pievienojis uz dienu savam divlitru benzīnniekam gudru “Garmin” firmas kastīti, kas visu dzinēja (un manis paša, protams) darīto ieraksta datorfailā, vakarā konstatēju, ka 120 pilsētas un piepilsētas kilometros vidējie apgriezieni bijuši 1250, maksimālie – 3200. Un nevienam pa kājām īpaši nemaisījos. Patēriņš zem astoņiem litriem pierasto 9 – 10 vietā. Varbūt vajag tikai pierast?

Mazajiem būs grūtāk. Svara gan mazāk, tomēr pat modernajiem turbomotoriņiem, kuru pasēs greznojas tie paši 150 ZS, kas manējam, šādi lietosiet vien pārdesmit zirgu, kas gan tomēr ir visai žēlīgs prieciņš.

Lemiet paši. Dinamikas baudai uz koplietošanas ceļiem, protams, jāiet mazumā. To prasa drošība, to prasa likums. Īstā autoprieka īstā vieta ir visdažādākā līmeņa sacensību un treniņu trases. Bet arī uz ielas pie stūres rezignēti snaust negribas. Tādēļ…

“Dedzini un ripo.” “Burn and glide”, “Pulse and glide”. Pameklējiet ar šādiem atslēgas vārdiem internetā un jūs atradīsiet cilvēku grupas, kuri eksperimentē ar citādu stilu. Viņi par efektīvāko atzīst īslaicīgu motora jaudas izmantošanu 80 – 90 procentu līmenī, kam seko ātri iegūtās kinētiskās enerģijas izmantošana, ripojot tukšgaitā. Tieši šādi ir sasniegti pasaules rekordi degvielas ekonomijā. Tiesa, tad auto bijuši speciāli sagatavoti, ripojot dzinēji izslēgti (nedariet to ikdienā – bīstami!). Lielāko efektu šī tehnika dod jaunajā hibrīdauto kategorijā. Taču, nelienot galējībās un necerot nobraukt 100 km ar diviem litriem, pulsācijas taktika gluži labi lietojama arī ikdienā. Ar dīzeļa “Nissan x-trail”, kuram normāls pilsētas patēriņš (tradicionāli aktīvā stilā) ir ap 10 litriem, šādi var nobraukt, patērējot gandrīz uz pusi mazāk. Dažu sekunžu garš enerģisks (4000 apgriezieni!) ieskrējiens dod iespēju tukšgaitā (neitrāls pārnesums) ripot desmitkārt ilgāku laiku, garāku ceļu. Nu jau kopš gadiem desmit dzinēju konstruktori devuši vēl vienu iespēju – neslēdziet brīvgājienu, vienkārši atlaidiet gāzi, un degvielas padeve tiks slēgta. Patēriņš – absolūta nulle. Vienkārši ripojot, tas nebija iespējams.

“Pulsāciju” iespējams savietot ar nepieciešamu apdzīšanu, apsteigšanu, izvēlēties tai piemērotas ceļa garenprofila vietas. Forši. Nav garlaicīgi. Taču lielāko un patiešām būtisku efektu šis stils dod vien tad, ja ātrākās brauciena vietas izlien gan no atļautajiem, gan plūsmas vispārpieņemtajiem 
ātrumiem. Un šāda rīcība tādēļ ir nelikumīga. Lojālos limitus ievērojot, ekonomija nebūs lielāka kā “dudinot”.

Stilam ir nozīme. Bet brīnumu nav. Katrs nobraukts kilometrs maksā naudu, dedzina dabas resursus, pretim atdodot vairāk vai mazāk kaitīgu draņķi. Tādēļ svarīgākais taupības likums ir un paliks – nebrauc lieki! Nebrauc uz ofisu, ja vari strādāt pie mājas datora un gan ar klientiem, gan priekšniekiem sazināties virtuālā realitātē. Vārdu kustība tomēr lētāka un tīrāka. Neesi izklaidīgs – mājās aizmirsts mobilais telefons, par kuru atcerēsies pēc pieciem kilometriem, maksās pusotru eiro. Iespējams vēl vairāk, jo nobrauksi ne tikai desmit liekus kilometrus, bet kavēsies un uz visiem eko likumiem nospļausies vēl kādos 50. Sakārto un plāno dzīvi. Tad būsi zaļāks.

Gadsimta slimība

Pareizs spiediens riepās – tas ir elementāri. Pareizi, Latvijas apstākļiem un “zaļai” kustībai piemēroti riteņi diemžēl ir tikai retiem auto. Pārējos autobūves pēdējie divdesmit gadi ievilkuši gluži aplamā lielu riteņu disku un zemu, platu riepu slazdā, no kura daudzos gadījumos izejas nav. Pat ja cilvēks sapratis, ka šādi sacīkšu ripuļi, kuri esot skaisti (gaumes lieta), kuri esot stabilāki ekstrēmos manevros (kādos, piedodiet, manevros, ja es vēlos ekoloģiski un loģiski, bargus limitus ievērojot, braukt no darba uz mājām), viņam nav vajadzīgi, iespēja nomainīt riteņus pret komfortablākiem, lētākiem ne katram auto dota. Neļauj piekares un bremžu konstrukcija.

Ja ļauj – nekavējieties šo iespēju izmantot! Kaut vai diezgan nopietni investējot jaunos (vai lietotos) diskos, ar mazāko izmēru (“collu skaitu”), kādu ražotājs konkrētajam auto modelim pieļauj. Jautājiet uzticamam meistaram, ja tāda jums nav – meklējiet internetā. Var gadīties, ka atradīsiet iespēju pat par pāris collām tuvoties veselajam saprātam. Tas, kā saka, rentēsies pavisam drīz, jo šaurākas riepas rites pretestība ir mazāka (mazāks degvielas patēriņš), gaitas īpašības labākas. Plata riepa peld un streipuļo pielijušās ceļa garenrisās. Iespējams, ar tādu var braukt pa līdzeno Vāciju. Šeit nevajadzētu. Ja vien nepiederat pie to ļautiņu kategorijas, kuriem “vienalga, kā tā brauc, galvenais, lai labi (dārgi) izskatās”.

Jau šķita, ka šis aplamais virziens nekad nebeigsies. Bet pirms gadiem trim no Ženēvas autosalona ziņu lavīnas izlīda priekšlikums, kas katra braucēja dzīvi varētu būtiski izmainīt. “Bridge­stone” uzdrošinājās ierunāties par aplamo virzienu, kurā jau gadus 30 esot gājuši riteņu un riepu konstruktori. “Mēs uzskatām, ka var arī citādi. Mūsdienu auto var droši braukt ar tikai 155 mm platiem riteņiem. Saķeres laukuma samazinājumu iespējams (daļēji) kompensēt, vēl palielinot riepas ārējo diametru (655 mm – tas ir diametrs, kuru jau šobrīd lieto krosoveriem – 205/65 R16). Profila nemainību panāksim, palielinot gaisa spiedienu riepās. Rites pretestība maza, izspiežamā ūdens daudzums neliels. Aero­dinamika – izcila. Paredzamais ekoloģiskais ieguvums – līdz 30 procentiem.”

Šķēršļi, trūkumi? Psiholoģiskā un industriālā inerce, pirmkārt. Komforta un izturības jautājumi (sevišķi valstīs ar sliktiem ceļiem), otrkārt. Jā. Sānu sienas augstums šim jaunumam ir vien 85 mm (pret 90. gadu 122 – 133 mm). Vajadzīga izcilas kvalitātes piekare. Taču tādas būvēt jau mākam. Turklāt varbūt iespējams kompromiss. Mazliet platāks un augstāks (175/65, piemēram) šķērsgriezums, mazliet mazāks diska diametrs (17, nevis 19 collas). Kur nonākam? “Atpakaļ nākotnē”?

Būtu jau labi. Taču trīs gadi pagājuši, un tādas riepas, kā solīja “Bridgestone”, joprojām nav masu produkts. Tās lieto galvenokārt eksperimentālu “ekomobiļu” būvētāji. Kas atliek ierindas patērētājam? Turēties pretī pseidomodernizācijai, cik nu kurš spējam.

 

Publikācija no interneta.

la

Atis Jansons


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: