Publicēja: Auto Galvu Remonts | 21/02/2020

2030.gadā Latvijā būtu jābūt 18 000 elektroauto

Viens no plānotajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināšanas pasākumiem transporta nozarē ir videi draudzīga transporta izmantošanas veicināšana un šī pasākuma mērķis tiks sasniegts, ja 2030.gadā Latvijā būs 18 000 elektroauto, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns (JKP).

Aston Martin

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka patlaban Latvijā reģistrēts ir nedaudz mazāk kā 1000 elektroautomašīnu.
Sēdē vairākus deputātus interesēja, kādā veidā SM iecerējusi panākt šādu elektroautomašīnu skaita pieaugumu, tostarp, vai plānoti kādi valsts atbalsta instrumenti, vai arī to plānots veicināt ar nodokļu politiku. Savukārt deputātu Jāni Dombravu (VL-TB/LNNK) uztrauca tas, vai ne pārāk turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ar šādiem plāniem netiks apgrūtināta pārvietošanās ar iekšdedzes autotransportu.

Butāns uzsvēra, ka SM neplāno prasīt akcīzes nodokļa palielināšanu fosilajai degvielai, kā arī nav nepieciešami valsts atbalsta pasākumi, jo elektroautomašīnu pārdošanas kāpumu veicināšot to cenas pakāpeniska izlīdzināšanās ar iekšdedzes dzinēju automašīnām.

“Elektromobilitātes attīstība valstī tiek veicināta ar bonusiem elektrisko automašīnu lietotājiem, kam nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, reģistrācija un speciālas nozīmes numura zīme ir bez maksas, var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, vairākās stāvvietās Rīgas un Liepājas centrā var novietot bez maksas un tiek subsidēts tarifs nacionālajā uzlādes tīklā,” skaidroja Butāns.

Viņš piebilda, ka patlaban valsts jau ir gandrīz izveidojusi elektroautomašīnu uzlādes staciju tīkla “mugurkaulu”, bet valsts investīcijas šī uzlādes tīkla paplašināšanā nav plānotas – turpmāk tīklam jāaug, balstoties uz privāto iniciatīvu.

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis norādīja, ka valsts atbalsta programmām būtu jābūt vērstām uz uzņēmumu autoparku un taksometru nomaiņu ar elektrotransportu. “Gadījumā, ja nespēsim sasniegt mērķi attiecībā uz elektrotransportu, būs vairāk jāsiltina mājas, bet tas jau prasīs pavisam citu investīciju apmēru,” viņš teica.

Tajā pašā laikā Butāns norādīja, ka valsts atbalsts taksometru pārejai uz elektrotransportu nav plānots, bet, piemēram, Rīgā ar normatīviem varētu uzlikt par pienākumu taksometru pārvadājumos izmantot tikai videi draudzīgu transportu – ar saspiesto dabasgāzi vai elektromobiļus.

Lai klimatneitrālas ekonomikas veicināšana transporta sektorā notiktu iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā, SM SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz sabiedriskā transporta tīklu, kā arī mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību.

Butāns skaidroja, ka sabiedriskā transporta tīkla attīstība balstīsies uz dzelzceļu kā tā mugurkaulu.
SEG emisiju samazināšanas pasākumos ietverta gan dzelzceļa elektrifikācija, gan jaunu vilcienu iegāde, tostarp arī dīzeļvilcienu nomaiņa pret modernākiem, piemēram, bateriju vilcieniem. Tāpat paredzētas tādas aktivitātes kā augsto peronu izbūve, stāvparku izveide, autobusu maršrutu piesaiste dzelzceļa stacijām un citi pasākumi.

“Dzelzceļš pamazām kļūst arvien konkurētspējīgāks ar privāto autotransportu, piemēram, pēc ekspresvilciena ieviešanas maršrutā Valmiera-Rīga pasažieru skaits tajā ir audzis aptuveni par 30%,” stāstīja Butāns.

Viņš arī minēja, ka, pārejot uz videi draudzīgāku autotransportu būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei par 50%, tādējādi satiksmē, tostarp īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, stimulējot izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

“Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk oglekļa dioksīda nekā dīzeļdegviela,” skaidroja Butāns.

Viņš norādīja, ka transporta sektors ir viens no galvenajiem SEG emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā apmēra.
Virs transporta ir tikai enerģētika – ar 35,4% SEG emisijām. Būtisks apmērs SEG emisiju ir arī lauksaimniecībā – 24,6%. Vienlaikus rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod 6,5%, bet atkritumu apsaimniekošana – 5%.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola deputātiem atgādināja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam paredz samazināt SEG emisijas par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Lai to panāktu, katru gadu oglekļa dioksīda emisijas ir jāsamazina nedaudz vairāk par 100 tonnām.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska (S) jautājumu, kuri, viņasprāt, ir riskantākie pasākumi, par kuriem ir vismazākā pārliecība par īstenošanu, Ozola minēja bažas par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu, kā arī bažas par pietiekama daudzdzīvokļu namu siltināšanas apjoma sasniegšanu.

Attiecībā uz elektroautomašīnu skaita palielināšanu Ozola informēja, ka patlaban ministru līmenī notiek sarunas par iespēju izstrādāt labvēlīgākus līzinga noteikumus elektroautomašīnu iegādei.

Ozola norādīja, ka SEG emisiju samazinošajos pasākumos lielākā ietekme paredzēta elektrotransporta skaita palielināšanai – 24%, moderno biodegvielu ar biogāzes izmantošanai – 15,9%, kā arī dzelzceļa elektrifikācijai – 8,4%.

Dombrovskis uzsvēra, ka deviņdesmitajos gados, vēl krietni pirms ES sāka nopietni runāt par klimata politiku, Latvija jau piedzīvoja būtisku SEG emisiju samazināšanu, akcentējot, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, Latvijā emisiju samazinājums bija 57%. Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, tas ir viens no lielākajiem samazinājumiem pasaulē.

“ES izvirzītais mērķis bija līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 20%. Tā kā vairākkārtīgi pārsniedzām plānoto, mums būtu bijusi iespēja vienoties ar Eiropas Savienību par citu klimata saistību samazināšanu vai atcelšanu, taču tas netika īstenots,” pauda Dombrovskis.

Ozola skaidroja, ka, lai Latvija līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nepieciešams samazināt radītās SEG emisijas un virzīties uz oglekļa mazietilpīgu ikdienu.
Ir sagatavotas rīcībpolitikas un pasākumi kā Latvija var sasniegt SEG emisiju samazinājumu ne-ETS nozaru griezumā jeb SEG emisijās, kas nav aptvertas ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS).

VARAM valsts sekretāra vietniece norādīja, ka galvenie SEG emisiju samazinošie pasākumi enerģētikas sektorā ir ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts ēkās, dzīvojamās ēkās un pašvaldību publiskajās ēkās, kā arī ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā.

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā galvenie pasākumi ar vislielāko emisiju samazinājuma pienesumu ir saistīti ar apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un ēku pieslēgšanu centralizētai kanalizācijai, norādīja Ozola.

Savukārt lauksaimniecībā plānoti SEG emisiju samazinošie pasākumi attiecībā uz precīza mēslojuma lietošanu un lauksaimniecības dzīvnieku barības devu plānošanu.

Liela nozīme emisiju samazināšanā būs arī CO2 piesaistei zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā.
CO2 piesaisti plānots palielināt nesamazinot esošā meža platības kā arī veicot meža ražības palielināšanu un mežaudžu kopšanu. Tiks veikta arī neproduktīvu mežaudžu ar zemu oglekļa piesaisti nomaiņa un mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitātes uzlabošana.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Kategorijas

%d bloggers like this: